Interesanti fakti

Vai sēnēm ir sēklas?

Pirms mikroskopa izgudrošanas sēņu vairošanās dabas pētniekiem likās neatminama mīkla. Sēņu neparastais izskats, to pēkšņa izaugšana bez acīmredzama iemesla šķita noslēpumaina. Tika izteikti visdažādākie minējumi par sēņu parādīšanās iemesliem - zibens spēriens, rasas iedarbība vai trūdošu organisko vielu izgarojumi. Daži sauca sēnes par Dieva bērniem, jo tās rodas citādi nekā pārējie - bez sēklām. Citi pētnieki savukārt piedēvēja to parādīšanos nešķīsto spēku izdarībām.

18. gadsimtā slavenais dabas pētnieks K. Linnejs sēnes un augus, kuri neražo sēklas, apvienoja vienā klasē un deva tai nosaukumu, kuru varētu tulkot kā ’’tie, kas slepeni vairojas’’ (angliski - cryptogams). Vairākās valodās šis nosaukums ir saglabājies vēl joprojām un to lieto, runājot par sēnēm un ķērpjiem.

Taču sēņu vairošanās noslēpums tagad ir atklāts. Tas notika pēc mikroskopa izgudrošanas, kad pētniekiem pavērās līdz šim nepazīta un nesaprotama pasaule. Itāliešu botāniķis Mikeli atklāja, ka cepurīšu sēnēm ir ’’sēklas’’, ar kurām tās vairojas. Sēņu sēklas nosauca par sporām.

Sporas parasti ir ļoti sīkas un to izmēri svārstās dažu mikronu robežās. Bet ar neapbruņotu aci var redzēt sporu nobirumu, kurš veidojas, ja noliek pieaugušas sēnes cepurīti uz vairākām stundām uz tumšas un/vai gaišas papīra lapas. Būdamas tik sīkas, sporas ir vieglas un ar gaisa plūsmu var pacelties kilometriem augstu gaisā un pārvarēt lielus attālumus. Rūsas sēņu sporas ir konstatētas 2-3 kilometru, bet nepilnīgi pazīstamo sēņu sporas - pat 11 km augstumā.

Mikroskopā redzams, ka dažādu sēņu sugu sporām mēdz būt atšķirīga forma, krāsa, apvalka biezums un uzbūve. Piemēram, tās var būt bezkrāsainas (gailenēm), baltas (alksnenēm), dzeltenas (dažām bērzlapēm), sārtas (sārtlapītēm), brūnganas (baravikām), purpurbrūnas (atmatenēm jeb šampinjoniem) vai gandrīz melnas (spīgulītēm). Sporu virsma mēdz būt gluda, dzeloņaina vai kārpaina. Tās veidojas sēņu augļķermeņu iekšpusē vai uz to virsmas īpašā slānī, kuru sauc par himenoforu. Nobriedušās sporas atdalās no tā un krīt uz leju, tad ar vieglu gaisa plūsmu tiek paceltas gaisā. Pētnieki ir pat izmērījuši sporu krišanas ātrumu un tas ir 1-3 mm sekundē. Dažām sēņu sugām tās tiek ar spēku aizmestas dažu centimetru vai pat metra attālumā (piemēram, zvaigžņu lodmetei ).

No izsētajām sporām lielākā daļa aiziet bojā vai nenonāk augšanai piemērotos apstākļos, bet to atsver milzīgais sporu skaits. Sporulācija var turpināties vairākas dienas un ik stundu  viens augļķermenis spēj saražot vairākus miljonus sporu (atmatene - 40 miljonus stundā).

1 lata monēta ar baravikas attēlu

Izmēri: diametrs - 21.75 mm, svars - 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Guntars Sietiņš (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2004. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.

Monētas aizmugure (reverss)

Augšā sēnes attēls, zem tā skaitlis 1, pa labi no centra svītra, zem tās uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

teksts no www.bank.lv